MANA NEVEIKSMINIECE (1982)

Tu nekad man nevari tā pateikt: “Tagad iešu pļavā puķes raut!“ Jo neveiksmes tev dienu alga Nāk saviem spārniem steiga skaut Nav laika mīļā - tev jāsarauj, tev jāsarauj Allaž pūlies tu, lai būtu tīrāks Trauki plīst un piens no katla skrien Un tādā steigā tev piedeg pīrāgs Bet tevi mīlu vēl aizvien Lai citiem paliek tās veiksmīgās, tās veiksmīgās Piedz. Gan kādu dienu paveiksies Un tie, kas smējās, kā skauģi ies Gan kādu dienu paveiksies Un prieka asaras tu liesi Es tevi mīlēšu un dusmas piedošu Es tevi redzēšu ziedošu Lai piedeg pīrāgs, lai tas deg Lai iet kā iet, jo zinu labāk vēl ies! Kad es tevi aicinu uz kino, Tu man saki - labāk iesim rīt. Un tālāk es jau visu zinu Sāks katli šķindēt, ūdeņi līt Ko gan es varu tev padarīt, tev padarīt Atstāju es tevi savās rūpēs Gaida kafejnīcā kokteilis Tur cigaretes dāmām kūpēs Un runās tās, ka apnicis Ir viņām viss, ko dari tu, ko dari tu! Kaspars Dimiters 1982