Латвийская военная песня - “Bunkurs trīspadsmit“

=====ТЕКСТ===== Reiz bija bunkurs trīspadsmit, Kur banda dzīvoja. Tas bunkurs gaisā uzgāja, Bet banda palika. Norīb šāviens, Ka nobīstas pats velns. Kur mūsu bunkurs stāvēja, Tur tagad caurums melns. Vienalga, kāds ir šņabim trauks – Vai spainis tas, vai stops. Kad visu rīklē salejam, Tad – piedzēries kā lops. Nāc iekšā, dārgais, Es šņabim uzsaucu, Jo, kad reiz līķis būšu es, Tad vairāk nedzeršu. Bet kas ar mums nav draudzīgi, Lai labāk paiet nost, Jo neesam mēs saudzīgi, Mēs šaujam tādus nost. Kas vēl dzīvi, Lai kopā turamies, Jo tik un tā pēc nāves reiz Mēs ellē tiksimies.