Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze,
Vai tava cietā akmens sirds ar’ pukst?
Pie tavām kājām glaužas klinšu krāces,
Un vilnis vilnim klusas miņas čukst.
Ap tavu galvu saule liepas zeltī,
Pie tavām kājām baltas ievas zied,
Bet naktī mēness saldus sapņus stāsta,
Un gravu ēnās lakstīgalas dzied.
Slēp savas skumjas, daiļā klinšu meita,
Tev krūtīs kalta cieta, cēla sirds.
Vai arī tev šī dzīve liekas grūta,
Ka tavi vaigi asaraini mirdz?
2 views
1101
299
1 month ago 01:00:24 1
Мама хотела оградить нас от чужого мира забором. Кукольный дом Дины Азизовой.